Exo

Kur beidzas cilvēks un sākas mašīna? Varbūt eksoskelets nav tikai metāls ap muskuļiem, bet arī nākotnes tēls — nākotnes, kurā cilvēks nepārtraukti dzīvo “pagarinājumos”, lai tie būtu tehnoloģijas, sociālās konstrukcijas vai pat idejas, bez kurām jau kļuvis grūti virzīties tālāk. Un varbūt eksoskelets nemaz nav par “dzelzi uz ķermeņa”, bet gan par dvēseles eksoskeletu: visu, ko radām sev apkārt, lai izturētu dzīves spiedienu. Dažiem tā ir ticība — neredzams balsts, kas notur, kad paša spēki sāk izsīkt. Citiem tā ir sajūta par kaut ko lielāku par mums pašiem, kaut ko, kas piešķir virzienu mūsu soļiem un padara tos par daļu no plašāka stāsta. Tad izrādās, ka eksoskelets nav bruņas, bet gan pagarinājums — veids, kā turpināt iet uz priekšu, saglabājot sevi un rodot atbalstu tajā, kas ir ārpus mums. • Erika Kolobanova — režisore un fotogrāfe • Konstantins Belihs — multidisciplinārs mākslinieks